Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Top Enerģētikas savienība

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa apskats liecina, ka kopš Enerģētikas savienības pamatstratēģijas pieņemšanas pirms deviņiem mēnešiem jau daudz ir panākts. Tomēr joprojām jāizdara vēl daudz, un 2016. gadā tiks īstenoti daudzi iesāktie darbi.

Enerģētikas savienības pamatstratēģija (IP/15/4497 Izvēlieties saites tulkojumu ) deva jaunu impulsu pabeigt pāreju uz drošu un konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Komisija ir uzņēmusies arī katru gadu ziņot par Enerģētikas Izvēlieties saites tulkojumu savienības stāvokli, lai risinātu svarīgākos jautājumus un vadītu politiskās debates. Šodien pirmo reizi publiskotais Enerģētikas savienības stāvokļa apskats aplūko pēdējo deviņu mēnešu panākumus, apzina svarīgākās rīcības jomas 2016. gadam un dalībvalstu, reģionu un Eiropas līmenī izvirza rīcībpolitiskus secinājumus. Tas ir centrāls elements, pēc kura vērtējama šīs svarīgās Junkera Komisijas prioritātes īstenošana.

Par Enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs teica: "Pēc deviņu mēnešu darba varam pārliecināti apgalvot, ka esam ceļā uz Enerģētikas savienības izveidi. 2016. gadam man ir skaidri vēstījumi. Pirmkārt, Eiropas Savienībai joprojām jāuzņemas vadoša loma pārejā uz mazoglekļa ekonomiku. Otrkārt, šai pārejai vajadzētu būt sociāli godīgai un galvenā uzmanība tajā jāpievērš patērētājam. Un, treškārt, šogad mēs saskārāmies ar ģeopolitiskām problēmām, kas būs jārisina arī nākotnē. 2016. gadā mēs arī liksim pamatu stabilai pārvaldības sistēmai, kas investoriem sagādās vajadzīgo paredzamību un caurredzamību. Vārdu sakot, 2016. gadā būs jāuzrāda rezultāts!"

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: "Enerģētikas savienība sāk iegūt apveidu. Dažos pēdējos mēnešos ir izdarīts daudz, taču tagad mums jābūt gataviem pilnīgi pabeigt visu vajadzīgo. 2016. gadā man svarīgākais būs ierosināt tiesību aktus, kas palīdzētu mūsu elektroenerģijas tirgum labāk darboties, tālāk paaugstinātu atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru, samazinātu mūsu energopatēriņu un padarītu drošākas mūsu gāzes piegādes. Viss minētais ES energosistēmu nostiprinās, sagatavojot visu, kas nepieciešams ES pārejai uz mazoglekļa energosistēmu. Visu skatieni ir pievērsti Parīzes sarunām, un mēs ar jaunu apņēmību apsolām, ka Eiropai arī turpmāk būs vadoša loma un mēs esam uzticīgi starptautiskajiem centieniem apkarot klimata pārmaiņas."

Attiecībā uz klimata pārmaiņām Enerģētikas savienības stāvokļa apskats uzsver Eiropas ieguldījumu Parīzes sarunās. Šajā posmā ar savu ieguldījumu Parīzes nolīgumā iepazīstinājušas vairāk nekā 160 valstis, kurās tiek emitēti vairāk nekā 90 % no kopējā pasaules emisiju daudzuma. ES šajā procesā iesaistījās, izvirzot visai ekonomikai saistošu obligātu mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisiju līmeni attiecībā pret 1990. gadu pazemināt vismaz par 40 %. Pēc Parīzes konferences būs svarīgi, lai visas valstis savas saistības turpmāk konkrēti īstenotu.

Lai pāreja būtu sekmīga un sociāli taisnīga, iedzīvotājiem šis process būs jāpārņem, aktīvi piedaloties enerģijas tirgū, jo tieši viņiem šajā pārejā galu galā vajadzētu būt ieguvējiem. Vienlaikus šādu pāreju atbalsta spēcīgi darījumdarbības argumenti. Vadoši Eiropas uzņēmumi maina savus darījumdarbības modeļus. Atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte Eiropā iedzīvotājiem rada darbvietas, kurām vajadzīgas jaunas prasmes.

Ģeopolitiskie notikumi bijuši tādi, ka enerģētika nenozūd no dienaskārtības. 2015. gadu iezīmējis Krievijas un Ukrainas ilgstošais konflikts; hroniski zemas naftas cenas, kas ietekmē energotirgus visā pasaulē; paziņojums par jaunām komerciniciatīvām, kas paredz papildu infrastruktūras Krievijas dabasgāzes piegādei; jaunas izredzes, ko pavēris kodolnolīgums ar Irānu, kā arī Eiropas Savienības fosilā kurināmā ražošanas pastāvīga lejupslīde.

Papildus dekarbonizācijai (uz kuru attiecas arī atjaunojamie energoavoti) un energodrošībai Enerģētikas savienības stratēģijā joprojām paredzēta energoefektivitāte, iekšējais energotirgus un pētniecība, inovācija un konkurētspēja, jo visas šīs prioritātes ir savstarpēji dziļi saistītas.

Enerģētikas savienības stāvokļa apskats iepazīstina arī ar svarīgākajiem elementiem pārvaldības mehānismā, kas radītu paredzamākas, caurredzamākas un stabilākas rīcībpolitikas, ar kurām tiktu sasniegti Enerģētikas savienības mērķi. Šodien publiskotās integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu vadlīnijas ir pamats, uz kura dalībvalstis var sākt izstrādāt šos plānus 2021.-2030. gadam. Sniegtā metodika attiecībā uz galvenajiem rādītājiem ir pirmais solis uz to, lai mērītu un pārraudzītu, kā tiek sasniegta Enerģētikas savienība. Enerģētikas savienības stāvokļa pārskatam ir pievienotas arī 28 faktu lapas, kurās novērtēts katras dalībvalsts sniegums Enerģētikas savienības iedzīvināšanā.

Citi šodien pieņemtie dokumenti

Kopā ar Enerģētikas savienības stāvokļa pārskatu ir pieņemti un publicēti vairāki citi Enerģētikas savienības nodevumi un ziņojumi:

  • 2. Kopīgu interešu projektu sarakstā ietilpst infrastruktūras projekti, kas steidzami vajadzīgi, lai izpildītu mūsu energopolitikas mērķrādītājus un uzdevumus. Detalizētāku informāciju sk. atsevišķajā preses relīzē (IP/15/6107Izvēlieties saites tulkojumu ).
  • Energoefektivitātes progresa ziņojums: ziņojums par panākumiem, kas gūti, īstenojot 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju — līdz 2020. gadam 20 % ietaupījums — liecina, ka ir gan notikusi būtiska virzība uz priekšu, tomēr dalībvalstu kopējie primārās enerģijas ietaupījumi bijuši tikai 17,6 % no 2020. gadam plānotā daudzuma. Tomēr Komisija optimistiski gaida, ka mērķrādītājs 20 % tiks panākts, ja vien tiks pilnīgi īstenoti spēkā esošie ES tiesību akti, intensificēti centieni, paaugstināts nodomu līmenis un uzlaboti investīciju nosacījumi.
  • Klimata politikas progresa ziņojums: Ziņojums vēstī, ka ES īpaši labi izdevies ekonomisko izaugsmi atsaistīt no siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES ir arī ceļā uz to, lai sasniegtu gan 2020. gada emisiju samazinājuma mērķrādītāju 20 %, gan Kioto protokola mērķrādītājus. Tomēr, lai tiktu sasniegts 2030. gada mērķrādītājs, ir nepieciešami vēl citi pasākumi.
  • Enerģijas patērētāju uzvedības tendences: Komisijas dienestu darba dokuments ilustrē, ka par spīti jau paveiktajam, elektroenerģijas un gāzes tirgi joprojām nedarbojas tā, kā būtu vajadzīgs.
  • Ziņojums par ES enerģētiskās drošības stratēģijas īstenošanu: šis ziņojums sniedz atjauninātus datus par Eiropas Savienības energopiegāžu drošības stāvokli un informē par pasākumiem, kas veikti, lai kopš Stratēģijas pieņemšanas 2014. gada maijā to uzlabotu.
  • Ziņojums par Kodoldrošības direktīvas īstenošanu: ziņojumā secināts, ka kopumā 2009. gada Kodoldrošības direktīvas izpildes līmenis ir labs.
  • Kopsavilkums par naftas rezervēm: Naftas rezervju direktīva prasa, lai Komisija regulāri ziņotu par dalībvalstīs pieejamajām naftas rezervēm. Ar Dienestu darba dokumentu šis pienākums ir izpildīts, un ir sniegta atjaunināta informācija par Eiropas Savienībā glabāto naftu.
  • Priekšlikums regulai par elektrības un dabasgāzes cenu statistiku, kas pēc pieņemšanas uzlabos Eiropas energocenu statistiku.
  • Komisija šodien atklāj arī sabiedrisku apspriešanos par atjaunojamās enerģijas direktīvas turpmāko pārskatīšanu: apspriešanās ilgs līdz 10. februārim.

Plašāka informācija

Ar paziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un faktu lapām par 28 dalībvalstīm var iepazīties Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/priorities/energy-union/index_en.htm Izvēlieties saites tulkojumu

Vienu gadu vēlāk par: Enerģētikas savienības un klimata pārmaiņu ierobežošanas politiku:http://ec.europa.eu/priorities/energy-union/docs/energy-union-1-year_en.pdfpdf Izvēlieties saites tulkojumu

Faktu lapa par Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu: MEMO/15/6106 Izvēlieties saites tulkojumu

<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.