Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



21. februāris - Starptautiskā Dzimtās valodas diena

Valodu daudzveidība ir liela un sargājama vērtība, bet valodu prasme - katra cilvēka bagātība. Arvien pieaugot savstarpējai mijiedarbībai mūsu pasaulē, pieaug arī nepieciešamība katram pilsonim sadarboties ar citu valstu iedzīvotājiem un zināt valodas. Ar valodu nevar līdzināties neviens no daudzveidīgajiem saziņas līdzekļiem, kuri pastāv cilvēku sabiedrībā. Valoda patiešām ir brīnums, kurš pieder cilvēkiem neatkarīgi no tautības, rases, izglītības un vecuma. „Tam, kurš runā desmit valodās, pieder desmit pasaules,” vēsta ungāru paruna. Katru dienu cilvēki sazinās cits ar citu ar vārdu palīdzību. Runāt ir tikpat pierasts kā elpot, ēst, dzert, gulēt un domāt. Pateicoties valodai, mēs varam izteikt savas domas un jūtas.

Eiropā valda ļoti liela kultūru dažādība, kas nozīmē arī lielu valodu dažādību. Šeit tiek lietotas vairāk nekā 200 valodas, no kurām aptuveni 60 ir mazākumtautību valodas. Tieši valodā balstās nacionālās identitātes apzināšanās un nacionālās kultūras attīstība. Citu valodu zināšana savukārt ļauj ielūkoties citās kultūrās, dod iespēju sazināties. Tieši mazajās valstīs ir vislielākais svešvalodu zinātāju skaits. Pirmo vietu šajā ziņā ieņem Luksemburga, kur gandrīz katrs iedzīvotājs pārvalda vēl vienu valodu. Arī Latvija svešvalodu prasmju ziņā ierindojas saraksta augšgalā starp Eiropas Savienības valstīm. Lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju pietiekami labā līmenī pārvalda krievu vai angļu valodu.

Iestājoties Eiropas Savienībā, arī latviešu valoda kļuva par vienu no 24 oficiālajām Eiropas Savienības valodām, kas, neapšaubāmi, ceļ tās vērtību, jo ES ir pietiekami daudz valodu, kurām nav šī statusa. Runājot par tulkošanu, tad Eiropas Savienība pat pieprasa, lai tās direktīvas, regulas un noteikumi būtu pieejami visās oficiālajās valodās, pretēji ir grūti nodrošināt to ievērošanu. Līdz ar to daudziem jauniem cilvēkiem ir iespējas veiksmīgi veidot savu nākotnes karjeru, kļūstot par tulkiem ES institūcijās vai arī šeit pat Latvijā. Līdztekus šiem tulkošanas procesiem latviešu valodā ienāk daudz jaunvārdu, kas mūsu valodu gan bagātina, gan varbūt arī piesārņo, jo mēs paši bieži vien vietā un nevietā sākam lietot anglicismus, nevis šo pašu vārdu apzīmējumus latviešu valodā. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kā mēs nosauksim savu firmu vai veikalu, cik pareizu latviešu valodu lietosim gan ikdienā savā sadzīvē, gan komunicējot ar saviem draugiem un paziņām sociālajos tīklos internetā. Latviešu valodas nākotni lielā mērā noteiks mūsu pašu spēja un aktīva rīcība to aizsargāt vispārējos globalizācijas apstākļos.

Mācīties jaunu valodu ir ārkārtīgi aizraujoši. Jauna valoda ir jauns veids, kā palūkoties uz lietām, kas šķita pašas par sevi saprotamas gadiem ilgi, bet tagad iegūst jaunu pavērsienu. Tieši tagad, kad mums paveras tik daudz iespēju gan ceļot, gan strādāt citās Eiropas un pasaules valstīs, valodu zināšanas paver plašas iespējas, tikai nekad nedrīkst aizmirst arī savu dzimto valodu, cienīt to un prasīt šo cieņu arī no citiem.

Katra, pat vismazākā, valoda ir vērtība un, ja iespējams to saglabāt, tad tas ir jādara. Līdzīgi cilvēki rūpējas arī par izzūdošām augu un dzīvnieku sugām, jo tieši dažādībā ir liels spēks, ko ikdienā bieži vien nenovērtējam.

Silvija Mūrniece

EUROPE DIRECT informācijas centra Gulbenē Alūksnes filiāles darbiniece

<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.