Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Valsts atbalsts: Komisija apstiprina pārstrukturēšanas atbalstu Latvijas aviosabiedrībai "airBaltic"

Eiropas Komisija secināja, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības "airBaltic" pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija jo īpaši konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Kopš 2008. gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu (skat. IP/12/1245).
Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma "BAS", kas tolaik bija "airBaltic" galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un "BAS" veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko "airBaltic" emitēja 2010. gadā,
un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt Komisija izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko "aiBaltic" vārdā veikusi nacionalizēta banka. Komisijas secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie "airBaltic" neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.
Turpretim trīs citi pasākumi netika veikti, ievērojot tirgus noteikumus. Šie pasākumi ir:
- otrs Latvijas piešķirtais aizdevums: pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu "airBaltic" 2011. gada decembrī; otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) - 2012. gada decembrī;
- kapitāla palielinājums, par ko 2011. gada decembrī vienojās Latvija un "BAS" un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un "BAS" ieguldījums naudā, bet kurā "BAS" beigās nepiedalījās; kā arī
- prasījuma tiesības 5 miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" par tikai 1 latu.
Tā kā šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību "airBaltic" un līdz ar to veido valsts atbalstu. Komisija pēc tam novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar Komisijas 2004. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai (skat. MEMO/04/172). Komisija konstatēja, ka:
- Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz 5 gadu laikposmu (2001-2016), šķiet ticams pamats, lai "airBaltic" atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā;
- "airBaltic" atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts; kā arī
- "airBaltic" sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem: atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā.
Vispārīga informācija
Komisija novērtēja pasākumus saskaņā ar savām 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (skat. MEMO/04/172). Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts lielā mērā kropļo konkurenci, jo tas mākslīgi uztur tirgū uzņēmumu, kas pretējā gadījumā būtu spiests iziet no tirgus. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka saņēmējiem ir jāsagatavo pamatots pārstrukturēšanas plāns, kas tiem ļauj kļūt dzīvotspējīgiem ilgtermiņā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem. Tā mērķis ir novērst to, ka uzņēmums turpina lūgt valsts atbalstu. Minētajam plānam ir jāietver pasākumi, lai samazinātu konkurences kropļojumus, ko radījis valsts atbalsts, piemēram, jaudas vai tirgus daļas samazinājums. Turklāt saņēmējam ir jāsniedz ievērojams pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās. Visbeidzot, glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalstu var piešķirt tikai reizi gadā 10 gadu laikposmā (princips "vienreiz un pēdējoreiz").
Valsts iejaukšanos uzņēmumos, kas veic saimnieciskas darbības, nevar uzskatīt par valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, ja tā notiek saskaņā ar noteikumiem, kuriem būtu piekritis privāts tirgus dalībnieks, darbojoties tirgus apstākļos (tā sauktais tirgus ekonomikas ieguldītāja princips - MEIP).
Komisija šodien arī pabeidza neatkarīgas padziļinātas izpētes attiecībā uz "SAS Scandinavian Airlines" (skat. IP/14/797) un "Adria Airways" (skat. IP/14/788). Komisija arī iepriekš pieņēma lēmumus par "Air Malta" (skat. IP/12/702) un "Czech Airlines" (skat. IP/12/981). Skat.:http://ec.europa.eu/competition/publications/cpb/2014/011_en.pdf
Lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta Valsts atbalsta reģistra vietnē ar numuru SA.34191, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.
Eiropas Komisija
Paziņojums presei
Briselē, 2014. gada 9. jūlijā
<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.