Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Divus Latvijas transporta projektus atzīst par ES nozīmīgiem un finansējamiem arī 2014. – 2020.gadā

Programmā Savienojot Eiropu, kurā 2014. - 2020.gadā ES nozīmes infrastruktūras projektiem transportā, enerģētikā un informācijas tehnoloģijās Eiropas Komisija (EK) ierosina atvēlēt 50 miljardus eiro, starp prioritārajiem iekļauta gan ātrgaitas dzelzceļa līnija Rail Baltica, gan dzelzceļa līnijas uzlabošana no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām.

Taču EK eksperts jeb "transporta vēstnieks" Džeimss Ponds (James Pond), kurš trešdien Rīgā ar priekšlikumiem iepazīstināja iesaistītās puses norādīja: "Šīs programmas finansējums būs pieejams visiem Latvijas projektiem, kuri iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā. Taču priekšroka finansējuma piesaistē tiks dota projektiem, kas rada pievienoto vērtību ES, labāk savienojot ES valstis, novēršot "sastrēgumus" un uzlabojot satiksmes plūsmu."

Rail Baltica projektā dalībvalstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām. Otrajā projektā finansējums paredzēts vienīgi esošā sliežu ceļa uzlabošanai. To paredz Eiropas Komisijas trešdien pieņemtais lēmums par projektiem, kurus atbalstīt no Savienojot Eiropu (Connecting Europe Facility, CEF) programmas.

Par CEF izveidošanu līdztekus jau esošajiem ES fondiem Eiropas Komisija paziņoja jūnija beigās, iepazīstinot sabiedrību ar budžeta projekta metiem 2014. - 2020.gadam. Šī programma ir budžeta paketes daļa, par ko pēdējais vārds ir ES dalībvalstu valdībām un Eiropas parlamentam. Trešdien, 19.oktobrī, Eiropas Komisija pieņēma pirmos konkrētos priekšlikumus par CEF izmantošanu.

Īsi par CEF un svarīgāko transporta nozarē:

* Lielākā Eiropas transporta tīkla problēma ir neesoši savienojumi starp svarīgākajām pārrobežu satiksmes artērijām, slikta sasaiste starp austrumiem un rietumiem un nesavietojamas transporta sistēmas. ES ir 7 dažādi dzelzceļa sliežu platumi, un tikai 20 vadošajām lidostām un 35 lielākajām ostām ir tieši dzelzceļa pievadi.

* Jaunais projektu saraksts iezīmē vīziju, kāds vienotais Eiropas transporta tīkls varētu izskatīties 2030.gadā (projektu saraksts pielikumā). Tam vajadzētu savienot 83 Eiropas ostas, no 37 lidostām uz lielākajām pilsētām vajadzētu vest dzelzceļa līnijām, 15 000 kilometriem dzelzceļa tikt pārveidotiem par ātrgaitas dzelzceļa līnijām un 35 pārrobežu projektiem novērst tīkla vājās vietas.

* Salīdzinot ar iepriekšējo budžeta periodu, TEN-T tīklā ir mazāk projektu, lai līdzekļus koncentrētu mazākam skaitam ar patiesu ES pievienoto vērtību. Projekti sadalīti divās daļās: TEN-T pamattīklā, ko veido 10 koridori, un visaptverošs vietējas nozīmes transporta tīklu, kas ir papildinošs. Pirmos jāpabeidz līdz 2030.gadam, otros - līdz 2050.gadam.

* ES mērķis ir panākt, lai 2050.gadā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ceļā līdz visaptverošajam transporta tīklam nebūtu jāpavada ilgāk kā 30 minūtes.

* Kopējās investīcijas transporta tīkla pirmajā fāzē lēšamas ap 250 miljardiem eiro, no kuriem lielāko daļu atvēlēs valdības. 31,7 miljardi eiro transporta projektiem paredzēti no CEF (ieskaitot 10 iezīmētus miljardus no Kohēzijas fonda, kas paredzēti transporta projektiem kopš 2004.gada uzņemtajām valstīm). Pēdējo gadu pieredze rāda, ka miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, rada 5 miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

* Dalībvalstīm būs jāuzņemas juridiskas saistības projektus pabeigt noteiktajā termiņā.

* Priekšlikums indikatīvajam ES līdzfinansējuma apjoms: transporta infrastruktūrā 20%; atsevišķiem pētījumiem līdz 50%; pētījumiem un celtniecības darbiem, kas saistīti ar pārrobežu projektiem līdz 40 %; projektiem "kohēzijas valstīs" līdz 85%.

Īsi par pašu CEF:

* Kopējais apjoms 50 miljardi eiro. 31,7 miljardi paredzēti transportam (ieskaitot 10 iezīmētus miljardus no Kohēzijas fonda, kas paredzēti transporta projektiem pēc 2004.gada uzņemtajās valstīs). 9,1 miljards - enerģētikas infrastruktūrai, un 9, 2 miljardi: platjoslas interneta attīstībai. Par abām pēdējām nozarēm konkrēti atbalstāmie projekti tiks izziņoti vēlāk.

* CEF ietvaros īstenojamos projektus varēs līdzfinansēt ar inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, ES projektu obligācijām. Arī par tām EK pieņēma lēmumu 19.oktobrī.

<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.