Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Ekonomisko spuldžu lietojums

Jānis Brižs
LVZSA biedrs

Ekonomisko spuldžu lietojums

23.maijs 13:19, 2011

Ekonomiskās (fluorescentās) spuldzes jau vairākus desmitus gadus tiek lietota manās mājās, tāpēc, ka tās patērē vairākas reizes mazāk elektrību. Tomēr daudzviet es vēl joprojām redzu, ka cilvēki izmanto kvēlspuldzes. Neliels aprēķins, lai parādītu kāda ir atšķirība starp kvēlspuldzi un ekonomisko spuldzi.

Kā piemēru izmantošu 15 W Acme A klases spuldzi, kas ir nopērkama interneta veikalā www.percletak.lv par Ls 1. Ražotājs apgalvo, ka tās mūžs ir 6000 h un tā ir līdzvērtīga 75 W kvēlspuldzei. Katra stunda, ko deg šī spuldze nodrošina 0,06 kWh ekonomiju, kas ir 0,6 santīmu ekonomija ik stundu. Līdz ar to pirkums atmaksājas pēc tam, kad spuldze ir degusi 167 h, pieņemot, ka kvēlspuldze neko nemaksā. Atlikušajā spuldzes darbības laikā tā katru stundu ieekonomē 0,6 santīmus.

Es esmu dzirdējis vairākus bieži vien samērā pamatotus argumentus pret tām. Vispirms, to ražošanā ir izlietots tik daudz enerģijas, ka paiet ilgs laiks, kamēr tā tiek ieekonomēta. Dāņu zinātnieki (Gydesen and Mainmann, 1991) ir salīdzinājuši kvēlspuldzes un ekonomiskās spuldzes dzīves ciklu. Pirmās saražošanā nepieciešami 0,3 kWh, bet ekonomiskās spuldzes ražošanā 1,7 kWh. Tomēr pirmās mūžs caurmērā ir 8 reizes īsāks. Līdz ar to, rēķinot uz 1 h degšanas ekonomiskās spuldzes ražošanā pat ir patērēt mazāk enerģijas. Dzīves cikla analīze parāda, ka kopumā ekonomiskās spuldzes uz 1 h degšanu rada vien 20% no kvēlspuldžu ietekmes uz siltumnīcas efekta gāzu emisiju un arī pārējiem vides rādītājiem (Welz et al., 2011).

Otrais iebildums, ekonomiskajās spuldzēs ir dzīvsudrabs. Jā ir, 3-4 mg, tomēr arī termometros bija dzīvsudrabs, turklāt daudz lielākā apjomā, bet par to izmantošanas aizliegumu daudzi iebilda. Pašlaik pasaulē robežmetode elektrības iegūšanai ir ogļu elektrostacijas, to parāda straujais ogļu iegūšanas ir pieaugusi par 60% laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam. Ražojot elektrību no oglēm tiek emitēts gaisā dzīvsudrabs, Eiropas Savienībā šādā veidā tika emitēts gandrīz 80 t dzīvsudraba. Ja katrs ES iedzīvotājs patērētu 10 ekonomiskās spuldzes, tad tajās kopumā būtu 10*541 milj.*4 mg=21,6 t dzīvsudraba emisijas. Latvijā netiek izmantotas ogles elektrības ražošanā, bet mēs esam vienotā elektroenerģijas tirgū ar Igauniju, kur nozīmīgs enerģijas avots ir degslāneklis, kurš satur samērā augstu dzīvsudraba koncentrāciju.
Trešais iebildums ir tāds, ka ekonomiskās spuldzes izstaro „sliktu gaismu”, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka ķermeni. Ir taisnība, ka ekonomiskās spuldzes izstaro ultravioleto starojumu, bet tā daudzums ir nesalīdzināmi mazāks nekā no Saules. Ekonomiskās spuldzes mirgo ar frekfenci 100 - 120 Hz, kas var izraisīt galvassāpes, tajā pašā laikā CRT monitoriem bija līdzīga frekfence.
Līdz ar to var redzēt, ka ir tikai saprātīgi aizvietot kvēlspuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm. Manuprāt, jebkuram, kas sūdzas par dārgo elektrību, bet mājās deg kvēlspuldzes būtu jāsāk ar ekonomisko spuldžu iegādi.

Ekopreces: pirktspēja un realitāte.
Vienkāršs jautājums, kas ir ekoprece?
Vai tā ir prece, kas ir ekoloģiski tīra, vai prece, kas rada mazāko ietekmi uz vidi?
Iedomāsimies situāciju, ka visi ēdīs bioloģiski audzētu pārtiku, neizmantojot minerālmēslus, pesticīdus. Ražība samazināsies, teiksim divas reizes, lai gan pārtika būtu veselīgāka. Lai apmierinātu šādā veidā cilvēci ar pārtiku, nepietiktu ar visu mežu izciršanu un visu zivju izķeršanu no okeāniem. Latvijas mērogā tas būtu pārvērst visu Latvijas zemi par bioloģisku produktu ražojošu vietu. Samērā augsta bioloģiskā daudzveidība būtu šādas saimniecības laukos, bet tāpēc tiktu nosusināti visi purvi, izcirsti visi meži, nolaists ūdens līmenis ezeros. Vai šādā gadījumā šāda veselīga pārtika būtu ekoprece?

Dzīves cikla analīze nosaka, cik lielas dažādas emisijas tiek veiktas, uz funkcionālu vienību produkta visa dzīves cikla laikā. Šāda pieeja ļauj salīdzināt produktu ar līdzīgu funkciju kopējo ietekmi uz vidi.

Manuprāt, patērēto ražošanas faktoru - darbs, zeme, kapitāls, informācija, uzņēmējdarbība - summa nosaka kādas preces cenu. Ja ekoprecei cena ir lielāka nekā neekoprecei, tad jājautā kāpēc ir šāda atšķirība.
Ja preces cenas atšķirība ir lielākas ražošanas faktora darbs izmantošanas dēļ, tad tas tiešām rada mazāku ietekmi uz vidi, bet visticamāk visi pasaules iedzīvotāji nevarēs atļauties šādu preci. Savukārt tās patēriņš veicinās nodarbinātību un pirktspēju tiem cilvēkiem, kas tiks iesaistīti tās ražošanā. Tie savukārt varēs patērēt citas preces, kas rada lielāku ietekmi uz vidi nekā jūsu izraudzītā ekoprece. Lēmuma pieņemšana tiek nodota nākamajam cilvēkam ķēdītē.

Ja preces cenas atšķirība ir lielākas ražošanas faktora zeme dēļ. Tad ir patērēti vairāk dabas resursi un ir apšaubāms šādas preces ekoloģisms. Šo sadaļu var apskatīt izmantojot dzīves cikla analīzi.

Savukārt, ja vainīgs ir kapitāls, tas nozīmē, ka vairāk ražošanas faktoru (arī zemes, darba) ir iztērēts tā radīšanai. Ja ir bijis nepieciešams vairāk informācijas preces saražošanai, tad vairāk zinātnieki ir pētījuši, patērējuši citus resursus inovāciju radīšanā. Līdzīgi ir arī ar uzņēmējdarbību.

Ne vienmēr visas izmaksas ir iekļautas preces cenā, valstu valdību pienākums būtu panākt, ka visas izmaksas tiek iekļautas cenā.
Ar šo es vēlos atgādināt, ka diemžēl nekas labāks par naudu nepastāv, lai novērtētu kādas preces kopējās izmaksas.


<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.