Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Vācija atver darba tirgu

Raivis Bahšteins
Žurnālists

Vidējā alga 3400 eiro un sociālās garantijas: Vācija atver darba tirgu

Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārzemēs, iespējas ievērojami aug - no 1. maija savu darba tirgu Eiropas viesstrādniekiem pilnībā atvērs Vācija. Turpmāk, dodoties strādāt uz šo valsti, darba atļaujas vairs nebūs nepieciešamas.

Kamēr eksperti brīdina par to, ka Latviju pāršalks jauns aizbraukšanas vilnis, Vācijai viesstrādnieki sniegs augošajai ekonomikai nepieciešamās viesstrādnieku darba rokas. Latvijas iedzīvotāju interesi par Vācijas darba tirgus atvēršanu apstiprina fakts, ka iedzīvotāji pastiprināti vēlas apgūt vācu valodu. Kā aprēķinājusi Eiropas Komisija, pēc 1. maija Vācijā ieradīsies 100 tūkstoši viesstrādnieku, no kuriem lielākā daļa būs no Polijas.

Līdz ar Vāciju arī Austrija atcels noteikumus, kas ierobežo iebraukšanu darbaspēkam no jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī no Baltijas valstīm un Latvijas. Sezonas darbu strādniekiem darba atļaujas Vācijā nav nepieciešamas jau no šā gada 1. janvāra. Turpmāk Vācija un Austrija kļūs brīvi pieejamas darba meklētājiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas un Slovākijas. Savukārt Bulgārijai un Rumānijai ierobežojumi piekļuvei darba tirgum tiks atcelti ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim. Šveice, lai arī nav ES valsts, ir pievienojusies Eiropas Kopienas līguma nosacījumiem par brīvās darbaspēka kustības nodrošināšanu, un ar 1.maiju plāno atvērt savu darba tirgu.

Interese par darba iespējām Vācijā ir ievērojami palielinājusies, esmaja.lv apstiprināja Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES konsultante Līga Baufale no Nodarbinātības Valsts aģentūras Rīgas reģiona filiāles. Nedaudz augusi interese arī par strādāšanu Austrijā. Kādas izmaiņas sagaidāmas, ko nozīmē darba atļauju atcelšana, kādās jomās būs pieejamas darbavietas, vai darbu būs viegli atrast, kādi dokumenti nepieciešami, nodokļu politikas atšķirības - ar šādiem jautājumiem Latvijas iedzīvotāji vērsušies pie EURES konsultantiem, sagaidot Vācijas darba tirgus atvēršanu.

„Jāskatās, cik daudz darbaspēka Vācija būs gatava uzņemt, turklāt jārēķinās ar to, ka vienmēr ir pieprasītas profesijas un mazāk pieprasītas profesijas. Tāpat jāizvērtē sava konkurētspēja darba tirgū, kvalifikācija, darba pieredze, vācu valodas zināšanu līmenis - visi šie apstākļi ir jāņem vērā,” iesaka L. Baufale. „Viens no svarīgākajiem aspektiem, strādājot Vācijā, ir labas vācu valodas zināšanas. Bez šaubām - ar angļu valodu Vācijā nebūs gana,” viņa norāda.

Vācijas Federālā darba aģentūra sniegusi informāciju, ka pieprasītākās profesijas, kurās būs iespēja strādāt iebraucējiem, ir: medicīnas darbinieki, metālapstrādes speciālisti, elektroinženieri, mehānikas inženieri, viesmīlības nozares darbinieki, tostarp istabenes, bārmeņi un viesmīļi, kā arī mazkvalificētie darbinieki lauksaimniecībā sezonas darbiem.

Savukārt cilvēki, kas ieguvuši izglītību sociālajās un humanitārajās zinātnēs, piemēram, arhitekti, varētu saskarties ar problēmām atrast darbu, tāpat darba meklējumi Vācijā varētu būt sarežģīti mazkvalificētiem darbiniekiem, īpaši vienkārša darba darītājiem celtniecībā - šādu darbinieku skaits Vācijā jau ir pietiekams.

„Vācijā vairāk pieprasīti tieši augsti kvalificēti speciālisti, ar to ir jārēķinās,” bilst L. Baufale. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka izveidojies aplams mīts par to, ka darba meklētāji no Latvijas var pretendēt tikai uz mazkvalificētu darbu ārzemēs. „Tie, kas ir pietiekoši profesionāli, ar augstu kvalifikāciju un labām svešvalodu zināšanām, var iegūt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu arī ārpus Latvijas,” uzskata L. Baufele. „Nevajadzētu domāt, ka Latvijas darbinieki dodas uz ārzemēm, lai veiktu tikai nekvalificētu darbu. Tā nav - mūsu cilvēki aizbrauc, lai gūtu pieredzi, ko, ļoti iespējams, izmantos, atgriežoties Latvijā.”

Savukārt darba atrašanas vieglums Vācijā atkarīgs no tā, cik darbinieks no Latvijas ir konkurētspējīgs atvērtajā Eiropas darba tirgū. „Darba meklētājs no Latvijas diemžēl nav vienīgais darba meklētājs, kas ir Eiropā,” saka konsultante.

Kā norāda L. Baufele, ja darbinieks, kas iebraucis Vācijā, ir uzsācis darba attiecības un tiek maksāti visi nodokļi, tai skaitā arī veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, cilvēks saņem sociālās garantijas un līdz ar to var baudīt visus Vācija sociālās sistēmas piedāvātos labumus un iespējas. „Tas attiecas ne tikai uz Vāciju, bet arī uz visu pārējo ES un Eiropas Ekonomikas zonu, jo esam šajā vienotajā sistēmā. Taču, ja cilvēks tāpat vien aizbrauks uz Vāciju un teiks - dodiet man sociālo palīdzību, to nevarēs saņemt. Bez šaubām, vispirms jādomā par nostiprināšanos darbā, kas ir pamats sociālajam nodrošinājumam,” speciāliste brīdina.

Lai iebrauktu Vācijā, Latvijas pilsoņiem nepieciešams gandrīz tikai ceļošanai derīgs dokuments, taču ir vesela virkne dokumentu, par kuriem jāpadomā, dodoties uz citu valsti dzīvot un strādāt uz ilgāku laiku. Kā norāda L. Baufele, jādomā par pietiekošiem līdzekļiem, autovadītāja apliecību, bērnu dokumentiem, veselības apdrošināšanas un citiem dokumentiem.

Vācijā, atšķirībā no Latvijas, minimālā alga nav ar likumu noteikta - algas apmērs tiek noteikts kolektīvajos līgumos vai arī vienojoties darba devējam un ņēmējam. Vidējā alga 2010. gadā Vācijā bija 3400 eiro. Vācijas reģionos gan ir atšķirīga pārticība. Lielāka darba samaksa ir Vācijas rietumos un dienvidos, savukārt austrumos un ziemeļos atalgojums ir mazāks. Tāpat atšķiras dzīves dārdzība un darbaspēka pieprasījuma pēc nozarēm.

Kā esmaja.lv uzsvēra Vācijas vēstniecības Latvijā Juridisko un konsulāro jautājumu nodaļas vadītāja Rebeka Kašēns, „no 1. maija strādāt Vācijā bez darba atļaujas varēs Latvijas pilsoņi, bet jāņem vērā, ka šis regulējums attiecas tikai uz ES pilsoņiem, bet ne uz Latvijas nepilsoņiem vai arī trešo valstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā.” Turklāt jaunā kārtība attiecas tikai darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, bet nav piemērojama pašnodarbinātām personām, studentiem, pensionāriem un nestrādājošām personām, kam sociālās garantijas Vācijā netiks nodrošinātas.


Eiroinfo
<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.