Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



ES majas raksti par Japānu

Māra Sīmane
Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) vadītāja

Japāna atgūsies, jo spēj radīt drošību

17.marts 09:55, 2011

Divus gadus dzīvoju 70 kilometru attālumā no piejūras pilsētas Ofunato, kuras kopš piektdienas vairs nav. Kalnu grēda šķir Oshu-shi no krasta - bet cilvēki abās vietās ir līdzīgi - viņi ātri atgūsies no katastrofas - jo ir ļoti strādājuši pie drošības stiprināšanas.

Runā, ka 1960-tajos gados Oshu-shi apkaimē cilvēki vēl mira badā. Tad visi vienojās, ka uzbūvēs dambi, kā rezultātā rīsu audzēšana kļuva ražīgāka un labklājība pakāpeniski pieauga.
Laikā, kad biju skolotāja uzlecošās saules zemē, redzēju, kā skolās bērnus mācīja censties sasniegt rezultātus, pašorganizēties. Katrā klasē mācījās 40-45 bērni. Lai apgūtu vielu un organizētu skolas darbus - paši sadalījās grupās, izraudzīja grupu vecākus un koordinēti sasniedza pašu noteiktus mērķus. Visos dzīves apstākļos, visbiežāk dzirdāmais novēlējums Japānā ir mudinošs- Gambate ! (Izturību!) Atbilde: gambarimasu (izturēšu).
Vakar saņēmu e-pastu no bijušās skolnieces Rumi, kura tagad dzīvo un strādā no epicentra tālajā Tokijā. Vēstule liecina, cik svarīga ir varoša attieksme.

Sīmanes kundze !
Paldies, ka par mums padomāji. Mēs visi pagaidām vēl esam veseli. Reizēm gadās mazas zemestrīces, bet lielu vairs nav bijis (es ceru, ka arī nebūs). Lielākā (piektdien) bija tiešām briesmīga. Biju mājās ar vīru. Mēs dzīvojam 10. stāvā, un dzīvoklis rībēja pa labi, pa kreisi, augšā un lejā, it kā mēs būtu uz kuģa vētras laikā. Es biju sabijusies. Mēs nevarējām atstāt telpas uzreiz, jo nespējām pat nostāvēt uz grīdas. Mēs varējām vienīgi gaidīt un lūgt Dievu, kamēr mazinājās zemestrīce. Savā mūžā ES Neesmu piedzīvojusi tik šausmīgu zemestrīci.
Elesa (meita) tobrīd atradās skolā. Par laimi, viņas skolā iepriekšējā dienā notika evakuācijas mācības - tātad visi bērni mācēja mierīgi, ātri un droši atstāt ēku. Skola šobrīd izdala bērniem papīra maskas, lai mazinātu radioaktivitātes ieelpošanas risku.
Mani vecāki ir drošībā. Elektrība Oshu-shi nebija pāris dienu, bet tagad ir atjaunota. Tur arī ūdens un gāze ir pieejama. Taču telefonu līnijas bija noslogotas, un tā bija tikai laimīga sagadīšanās, ka esam spējuši ar viņiem sazināties. Šobrīd viņiem ir grūti dabūt pārtiku un šķidro kurināmo apkurei. Vēlējos vecākiem aizsūtīt saini ar produktiem, bet pasts pārtraucis darbu ziemeļos tāpēc, ka lielceļi ir izpostīti un ir degvielas trūkums.
Vīramāte Rūmi dzīvo Fukušimā. Viņa jau pārcelusies dzīvot pie sava vecākā dēla 80 km attālumā. Rūmi arī spēj uz savām salīdzinoši sīkām nelaimēm skatīties ar vieglu humoru.
Meitas Elesas pulciņa nodarbības tika atceltas, tāpēc palikām mājās piekārtot istabas. Gandrīz viss ir izkritis no plauktiem un salūzis. Elesas istabā stāvoklis ir vistrakākais. Viņa bija bēdīga, bet es viņai palīdzēju visu sakārtot, teikdama: Sakārtosim tā, lai šī istaba būtu daudz skaistāka kā līdz šim. Par laimi nekas nozīmīgs nav salūdzis - izkritušas visas atvilktnes, grāmatplaukti sabrukuši. Gan jau pāris dienu laikā savedīsim visu kārtībā.

Japānā cilvēkiem ir augsta drošumspēja (angliski - securitability). Tā ir indivīda spēja nezaudēt drošību un drošības sajūtu, bet, ja tas ir noticis, rīkoties tā, lai drošību un drošības sajūtu ātri atgūtu.
Cilvēki ar zemu drošumspēju reaģē trauksmaini uz pēkšņām situācijām vai ilgstošām krīzēm. Tie pārdzīvo notikumus, izjūt savu bezspēcību. Savukārt cilvēki ar augstu drošumspēju izveido savas individuālās drošumstratēģijas, paļaujas uz tuviem draugiem un paziņām, kā arī pašorganizējas un atrod izeju no situācijas.

Drošumspēju stiprina sadarbīgas attiecības starp dažādiem drošības devējiem. Svarīgi, lai valsts pierāda, ka tā rūpējās par iedzīvotājiem. To lieliski apliecināja Japānas ministru prezidents, kurš tūlīt pēc sprādziena devās uz Fukušimu, nevis deva rīkojumus no valdības mājas Tokijā.
Vēl viens nozīmīgs drošumspējas faktors ir sadarbīga uzticēšanās starptautiskajām organizācijām. To redzam Japānas gadījumā, kad tai nav aizspriedumu pieprasīt koka konstrukcijas no Zviedrijas, kodolekspertīzi no visas pasaules, un pat ASV militāro spēku iesaisti iedzīvotāju glābšanā.
Latvijā ir samērā zema drošumspēja. Redzam, cik mokoši paši tiekam galā ar savu krīzi. Vainojam cits citu, neuzņemamies atbildību, neesam izcēlušies ar pašorganizēšanos jautājumu risināšanā, spēju uzticēties valsts institūcijām un starptautiskajām organizācijām. Neveidojam drošības konstelācijas - organizētas un neorganizētas dažāda līmeņa drošības devēju tīklus, kas pēc kopīgām stratēģijām risina konkrētas ar drošību saistītas problēmas.
Labi, ka Latvija ir nobriedusi palīdzēt Japānai. Arī mums bijusi nepieciešama citu starptautiska palīdzība. Esam arī mācījušies no savām kļūdām ar humānās palīdzības nogādāšanu Haiti katastrofas laikā - ziedosim naudu, nevis kokmateriālus, kuru transportēšana būtu nesamērīgi dārga.



Eiroinfo
Uzzini vairāk Eiropas Savienības pētījumu datu bāzē www.politika.lv!
Pētījumu datu bāzi veido Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.
<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.