Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Pasākumi un norises

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



 LATVIEŠU – ČEHU LITERĀRO SAKARU PIECI GADSIMTI

     

18.aprīlī Alūksnes pilsētas bibliotēkā tika atklāta izstāde „Latviešu- čehu literāro sakaru pieci gadsimti”. Tā kā bibliotēkā darbojas arī Eiropas komisijas informācijas punkta Europe Direct Alūksnes filiāle, un Eiropas Savienība šogad atzīmē savu 50. gadadienu, tad arī tā apmeklētājiem bija laba iespēja tuvāk iepazīt šīs ES dalībvalsts kultūras mantojumu. Izstādi veidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Čehijas Republikas Nacionālo bibliotēku. Izstādes idejiskais un tēmas izpētes autors ir Prāgas Kārļa Universitātes pasniedzējs Pāvels Štolls.

 

Izstādē pirmo reizi apkopoti materiāli par latviešu – čehu kultūras un literāro sakaru vēsturi.

 

Ar izstādi „Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti” tās autori centušies godāt ne vien slavenas un mazāk zināmas personības abu tautu literatūrās, bet arī viņu darbu pašaizliedzīgos tulkotājus jeb „svešiniekus, kas atraduši pērles”, bez kuriem ilggadīgā savstarpējā literārā saskarsme nebūtu iespējama. Jo īpaši pieminams ir tulkotāja Vinifreda Krauča devums, kurš aizgāja mūžībā 2005.gada vasarā radošā darba un ideju pārpilns, atstājot aiz sevis vairāk nekā divdesmit čehu grāmatu tulkojumu un desmitiem publikāciju par Čehiju Latvijas presē. No Latvijas puses izstāde ir pateicība Kārļa Universitātes profesoram Radegastam Parolekam – jaunlaiku čehu literārās baltistikas pamatlicējam, latviešu literatūras tulkotājam un popularizētājam.

 

Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Nacionālā muzeja (Prāga), Nacionālā Rakstniecības muzeja (Prāga), Liepājas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Pāvela Štolla un Ivana Malija privātajiem arhīviem.

 

Projekta finansētāji ir Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Literatūras centrs, SIA Skrivanek Latvia.

 

Izstādes atklāšanā piedalījās Čehijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jans Finferle ar kundzi.

 

Izstādes apmeklētājus uzrunāja Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Publicitātes nodaļas pārstāve Inta Dubovska

 

 

Izstādes apmeklētāju interese par latviešu valodā tulkoto čehu literatūru ir liela.

 

Izstādes atklāšanā vijoli spēlē Signe Eglīte.

 

Pirmsākumi saiknei starp Latviju un čehu zemēm meklējami 17.gs. sākumā, kad Latvijas teritorijā no Prāgas ieceļo muzikanti, kurus sāk dēvēt par „prāģeriem”. Vēlāk pēc nekatoliskās ticības muižniecības sakāves pie Baltā kalna 1620.gadā Čehijas teritoriju spiesti pamest desmitiem tūkstošu cilvēku. Par vienu no patvēruma vietām dažiem čehu trimdiniekiem kļūst luteriskā Livonija un Kurzemes hercogiste, bet līdz ar viņiem Vidzemē sāk izplatīties katoļu baznīcas reformatora Jana Husa idejas un vēlāk, jau 18.gs. hernhūtiešu kustība. Līdz šim nepietiekami novērtētajai hernhūtiešu kustībai ir  liela ietekme latviešu tautas ētisko vērtību nostiprināšanā,  tā stāv arī pie latviešu rakstniecības šūpuļa. Hernhūtiešu sludinātāji kopš sākuma rada, tulko un pārraksta dažādus tekstus, drīz vien tiem pievienojas arī latviešu brāļi un māsas. Tādējādi sāk veidoties latviešu rokrakstu literatūra. 

 

19.gs. no hernhūtiešu kustības izaug pirmie latviešu literāti: Jānis Ruģēns, Juris Neikens, Apsīšu Jēkabs, Reinis un Matīss Kaudzītes un citi. Hernhūtisms kļūst par vienu no latviešu nacionālās atmodas avotiem, turklāt latviskā atmoda ne reizi vien meklē palīdzību čehu pieredzē. Par to liecina himna Nevis slinkojot un pūstot, kas ir dzejnieka Františeka Ladislava Čelakovska un Jura Alunāna kopdarbs, kā arī latviešu pareizrakstības diakritiskās zīmes, ko daļēji ietekmējusi čehu valoda

 

 Latvijā interese par čehu tautas un kultūras likteņiem īpaši pieaug 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Parādās vesela virkne čehu autoru tulkojumu, nodibinās kontakti starp čehu un latviešu kultūras darbiniekiem, literātiem, latviešu periodikā parādās informācija un raksti par izciliem notikumiem Čehijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

 

 Arī Čehijā dzīvi interesējas par latviešu literatūru. 1901.gadā klajā tiek laista Ādolfa Heiduka grāmata „Latviešu motīvi”, kurā apkopotas vairāk nekā 100 tautasdziesmas. Par vienu no populārākajiem latviešu rakstniekiem Čehijā kļūst R.Blaumanis. 1910.gadā atsevišķā izdevumā iznāk R.Blaumaņa noveles. Vēlāk tiek pārtulkoti J.Poruka, A.Brigaderes, A.Saulieša, A.Upīša u.c. autoru vairāki darbi.

 

Latviešu un čehu tautu kultūras sakaru nodibināšanu un stiprināšanu daudzējādi veicina Rainis. Viņš arī atbalsta čehu – latviešu kultūras biedrību darbību. Rainis nopietni studē čehu literatūru, viņam tuvi ir daudzi pazīstami rakstnieki, kā J.Neruda, J.Vhrlickis, P.Bezručs. Savukārt Raiņa darbu popularizētājs Čehijā ir Rūdolfs Tesnoglideks.

 

20.gadsimta 20. – 30.gadu Latvijā, lai iepazīstinātu latviešu lasītājus ar čehu literatūru lielu darbu veic tulkotāja Marta Grimma. Viņas atdzejojumi 1932.gadā iznāk grāmatā Čehu lirika”. Vēlāk viņa izdod arī čehu prozas izlasi „Čehu rakstnieku sejas”.

 

1927.gadā Jānis Grots pārtulko šodien Latvijā vispopulārāko čehu autora darbu – J.Hašeka grāmatu „Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi”, kas vēlākos gados iznāk vairākkārt arī Annas Baugas tulkojumā. Padomju gados Latvijā tulko un izdod diezgan daudz čehu autoru grāmatas Laimdotas Rūmnieces, Veltas Grabes, Ainas Rudzrogas un Jāņa Krastiņa tulkojumā. Kā ļoti ražīgs tulkotājs un čehu literatūras popularizētājs Latvijā šajos gados savu darbu uzsāk Vinifreds Kraučis. Ar viņa gādību latviešu lasītājs iepazīst tādus autorus kā F.Kožīku, Z.Pluhāržu, O.koseku, P.Otu, P.Frībortu, B.Hrabalu, arī trešā populārākā čehu rakstnieka Latvijā aiz J.Hašeka un J.Čapeka Milana Kundera grāmatas. 

 

Savukārt Čehijā apceres par latviešu literatūru raksta Prāgas Kārļa universitātes profesors literatūrzinātnieks Radegasts Paroleks. Viņa grāmata „Baltijas literatūras salīdzinošā apcere”, kas iznāk 1978.gadā rakstīta kā mācību līdzeklis čehu studentiem. Latviešu lasītājs ar šo grāmatu iepazīstas 1985.gadā.

 

Pēdējos gados čehu un latviešu literatūras procesu attīstību un kopsakarības pēta Kārļa universitātes Prāgā doktorants Pāvels Štolls.

16 komentāri
Citi koplietojumi

Autors Hiwa 02 03 2014 17:53

Es kaut kur izlasīju kā smaržas jāpūš uz vijīgu svārku malām, tad veidojās ļoti saktis aromāta шлейф , un tajās dienās kad man mugurā ir svārki tie noteikti tiek appūsti Esmu pamanīju ka aromātus vis labāk notur vilna un zīds, ziemā man arī visas šalles smaržo.


Autors Papito 03 03 2014 02:27

Pareizi aproces! Tās taču kā reiz domātas <a href="http://cgknkp.com">sveridu</a> tveršanai? Tātad tās manas kolēģes patiešām neapzinīgi vēroja savas locītavas Līdz šim es izvairījos lietot aromātus uz drēbēm. Un šodien arī neuzpūtu. Bet noteikti pamēģināšu. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!


Autors Suzyn 18 03 2014 04:06

<a href="http://lowestpricemeds.net">viagra levitra</a> <a href="http://mycheapinsuranceonline.net">discount auto insurance vehicle</a> <a href="http://mydrugsonline.net">here</a> <a href="http://www.insurancewebresources.com/">CHEAPEST CAR INSURANCE COLORADO</a> <a href="http://www.myedguide.com">buy cialis online cheap</a>


Autors Caiya 23 03 2014 11:13

<a href="http://treatfluidretention.net">Lasix for sale</a> <a href="http://drugusesonline.com">Ciprofloxacin Cipro</a> <a href="http://www.car-insurance-4u.com">cheapest car insurance in new york</a> <a href="http://firstedtreatment.com">viagra purchases</a>


Autors Shirl 13 04 2014 19:35

<a href="http://wwwcheapcarinsurancenet.com">Get insuranse right now</a> <a href="http://1wwwcheapautoinsurancecom.com">car insurance charlottesville</a> <a href="http://wwwlevitracom.net">mobile</a> <a href="http://wwwonlinepokercom.com">online poker room</a>


Autors Jayna 14 05 2014 03:39

<a href="http://isag2008.nl/">viraga sold in california</a> <a href="http://cisse2009.com/">free car insurance</a> <a href="http://mswpa.com/">cheap auto insurace online quotes</a> <a href="http://literatureonscreen.com/">cialis order cheap</a>


Autors Missi 30 05 2014 09:06

<a href="http://buylevitraonlinejq.com">link</a> <a href="http://doessayforme.com">website</a> <a href="http://buycialisonlinehws.com">cialis billigt</a> <a href="http://cheapdiscountcialis.com">buy ciallis online</a>


Autors Elida 17 10 2014 10:39

<a href="http://affordablecarinsurance.red">organized filing</a> <a href="http://freecarinsurancequotes.club">car insurance free quotes</a> <a href="http://cheapcarinsurance.university">economy mexico</a> <a href="http://buycialis.link">cialis online</a>


Autors Wind 03 11 2014 01:42

<a href="http://buyaccutane.link">accutane</a> <a href="http://affordablehealthinsurance.haus">health insurance affordable</a> <a href="http://viagrageneric.club">viagra on line</a> <a href="http://autoinsurance.care">auto insurance</a>


Autors Pink 26 02 2015 17:22

insurance agent <a href="http://quotes2u.net">quote auto insurance</a> either getting drug <a href="http://viagra-co.net">for impotence reasons</a> improves performance development costs <a href="http://cialistou.com">best price generic cialis accepts mastercard</a> natural patients <a href="http://cialis123.net">cialis</a> milligrams per try viagra <a href="http://levitra1.org">discounted levitra</a> repression reductions <a href="http://cheapinsuranceco.net">car cheap insurance</a> lacking


Autors Ziggy 18 04 2016 16:56

I feel so much happier now I unedrstand all this. Thanks!


Autors Lynn 19 04 2016 06:53

So much info in so few words. Totlsoy could learn a lot.


Autors Benon 19 04 2016 19:43

A rolling stone is worth two in the bush, thanks to this <a href="http://foiynmegqs.com">arceilt.</a>


Autors Kamberley 19 04 2016 20:28

That hits the target dead <a href="http://irkdclw.com">ceetnr!</a> Great answer!


Autors Jimbo 19 04 2016 22:22

I thought I'd have to read a book for a divsecory like this! http://tvklciblga.com [url=http://jpaamofgn.com]jpaamofgn[/url] http://odhexeoz.com">odhexeoz


Vārds:

E-pasts: (pēc izvēles)


Smaidiņi: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying 

Ievadiet lūdzu attēlā redzamo kodu:

Atcerēties mani | Aizmirst mani

<<< Atgriezties pie pasākumiem un norisēm

Uz sākumu

arhīvs: 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.