Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



10 svarīgi Eiropas Parlamenta lēmumi, kas drīzumā ietekmēs mūsu dzīvi

Eiropas Parlaments (EP) 2016.gadā pieņēmis ne mazumu Latvijas iedzīvotājiem būtisku lēmumu, kas saistīti ar cilvēku ikdienu, biznesu, darbu, drošību un dzīves kvalitāti.

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota TVNET informēja, ka Eiropas Parlaments un ES Padome, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.), kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem.

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Vairāk informācijas: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/642448-10_svarigi_eiropas_parlamenta_lemumi_kas_drizuma_ietekmes_musu_dzivi

  •  
2017. gada janvāris

Maltas prezidentūra ES: Nemierīgie laiki turpinās - fokusā «Brexit» un migrācija

Migrācija, Lielbritānijas izstāšanās sarunu sākums un populisms turpmāko sešu mēnešu laikā neizbēgami būs starp jautājumiem, ko nāksies risināt Maltai. Līdz ar 1. janvāri ir sākusies tās pirmā prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Pašreiz nekas neliecina, ka Eiropu tuvākajā pusgadā varētu gaidīt mierīgāki laiki. Tādēļ šai - iedzīvotāju skaita ziņā mazākajai - ES dalībvalstij nāksies mēģināt rast kopsaucēju vairākos būtiskos jautājumos.

2017. gada janvāris

ES prezidentūru pārņem Malta

Ar 1.janvāri sākusies Maltas prezidentūra Eiropas Savienībā, ko tā pārņēmusi no Slovākijas. Maltai tā pirmā prezidentūra un kā izteicās Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, ka Malta vēlas, lai tās prezidentūra būtu veiksmes stāsts gan pašai valstij, gan visai Eiropai kopumā, pierādot arī, ka valsts izmērs nav šķērslis, bet drīzāk ieguvums. Nedaudz par pašu valsti, kas ar saviem 423 tūkstošiem iedzīvotāju un 316 kvadrātkilometriem platības, no kuriem 95% ir pilsētapbūve, Malta ir viena no mazākajām valstīm Eiropā. Galvaspilsēta Valleta ir mazākā valsts galvaspilsēta Eiropas Savienībā. Pati Malta ir salu arhipelāgs Vidusjūrā, no kurām tikai trīs salas ir apdzīvotas - Malta, Goro un Komino. Maltai ir divas oficiālās valodas - maltiešu un angļu, galvenā tautsaimniecības nozare - tūrisms. Malta ir jauna valsts, jo neatkarību no Apvienotās Karalistes tā ieguva 1964.gadā, bet Eiropas Savienībā iestājās 2004. gadā. Maltai prezidentūras laiks solās būt visai sarežģīts. Malta vadīs ES Padomes darbu laikā, kad ES saskaras ar izaicinājumiem migrācijas jomā, kā arī ar Apvienotās Karalistes plānoto izstāšanos no ES. Maltas prezidentūra ir izvirzījusi sešas galvenās prioritātes jomas: Pirmā ir migrācija, ar ko Malta kā Vidusjūras valsts ir saskārusies vistiešākajā veidā, uzņemot bēgļu laivas no Āfrikas krastiem. Malta vēlas stiprināt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kā arī veicināt ieguldījumus Āfrikā un citos kaimiņu reģionos, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus. Maltas prezidentūra atbalstīs ES un starptautiskos centienus, lai atsāktu miera procesus Tuvajos Austrumos un veicināt ES un starptautiskos centienos risināt Sīrijas konfliktu. Nākamā prioritāte, ko Malta akcentē kā savas prezidentūras akcentu ir drošība un cīņa ar starptautisko terorismu. Maltas prezidentūras, tāpat kā visas ES galvenā prioritāte paliek izaugsme un darbavietas. Tāpat svarīgi būs viesabonēšanas tarifu cenu likvidēšana visā Eiropā, lai pilsoņi varētu sazināties ceļošanas laikā, pievērst pastiprinātu uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu problēmu risināšanai, strādāt pie vienošanās sniegt bezmaksas Wi-Fi visās Eiropas pilsētās un ciemos, stiprināt energoapgādes drošību visiem pilsoņiem ES, īpaši krīzes situācijās. Malta kā Vidusjūras reģiona valsts vēlas īpašu uzmanību pievērst arī pētniecības un inovāciju partnerības stiprināšanai šai reģionā.

2017. gada janvāris

Gada Eiropas cilvēks Latvijā - Andris Ambainis

Viņš ir fiziķis un matemātiķis. Ambainis finālā sancentās ar uzņēmēju un SIA Mikrotīkls līdzīpašnieku - Arni Riekstiņu un kultūras ministri Daci Melbārdi.

Tituls ik gadu tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanā Latvijā. Bet titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē Eiropas Kustība Latvijā.

2017. gada janvāris

2016. gada notikumu apskats ES

Jaunā gada pirmajā raidījumā ”Eiropas josta” atskats uz aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem Eiropas Savienībā. Un jāsaka, ka šis gads ir bijis pārpilns ar dramatiskiem brīžiem.

2017. gada janvāris

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 Nākošā >>

arhīvs: 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.