Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Novadnieku datubāze

Lapa Draugos Twitter RSS RSS

Krēsliņš Jānis

dzimis 1865. gada 20. oktobrī Alsviķu muižas Kušku mājās. Viņš bija vecākais dēls Kārļa (1840-1887) un Karlīnas (1842-1925) Krēsliņu septiņu vai vairāku bērnu ģimenē. Mācījies tikai Vidzemes bērniem noteiktās obligātās trīs ziemas Alsviķu pagasta Ķemera skolā (Strautiņu skolā). Viņa vēlākā mākslinieciskā, sabiedriskā un zinātnei vajadzīgo materiālu vācēja darbība liek domāt, ka mācībām Ķemera skolā bija nopietns turpinājums. 1881. gadā Jānis Krēsliņš iestājās Rīgas Mazās ģildes Krāsotāju cunftē par zelli pie meistara Jūliusa Celēviča. Zeļļa diplomu Jānis Krēsliņš saņēma 1885. gadā. Kopš 1881. gada, neskaitot karadienestu, Jānis Krēsliņš dzīvoja un strādāja Rīgā. Alsviķu pagastā viņš īsu brīdi atgriezās 1895. gada vasarā un rudenī, lai Rīgas Latviešu biedrības uzdevumā vāktu materiālus topošajai Pirmajai latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko atklāja Rīgā 1896. gadā. Izstādes vajadzībām Krēsliņš fotografēja un zīmēja cilvēkus, tautas tērpus, ēkas, sadzīves priekšmetus un darbarīkus. Viņš aktīvi aizrāvās ar fotografēšanu. Jānis Krēsliņš bija aizrautīgs folkloras vācējs. Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja kolekcijā glabājas 76 Jāņa Krēsliņa akvareļu un eļļas zīmējumi un 278 fotogrāfijas (diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena pašu mākslinieku attēlojoša fotogrāfija), kurās redzami dažādu Latvijas novadu iedzīvotāji tradicionālajos apģērbos, dzīvojamās ēkas, to plāni, sadzīves priekšmeti un darbarīki. Par mūža nogali nav skaidru ziņu.

Informācijas avots: Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads.-Rīga, 2013, 140.-170.lpp.

Meklēt Krēsliņš Jānis katalogā.

<<<Atgriezties pie novadnieku saraksta

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.