Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Novadnieku datubāze

Lapa Draugos Twitter RSS RSS

Akmentiņš Andris

Biogrāfija

Akmentiņš AndrisDzejnieks, rakstnieks, publicists Andris Akmentiņš (īst. V. Andris Grīnbergs) dzimis 1969. gada 16. septembrī Valmierā. Bērnība līdz skolas gadiem un skolas gados vasaras brīvdienas pavadītas Alūksnes rajona “Akmentiņu” mājās, kas arī devušas rakstnieka pseidonīmu.
Beidzis Valmieras 5. vidusskolu (1987). gadā, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1994). Strādājis laikrakstos “Rīgas Balss” par tehnisko sekretāru (1991), “Neatkarīgā Cīņa” par žurnālistu (1992), par marketinga direktoru izdevniecībā “Zvaigzne” (1993 – 1994), par vecāko referentu Valsts reformu ministrijā (1994 – 1995). No 1996. gada teksta redaktors reklāmas aģentūrā “Bates ADM”, kopš 2001. gada tās radošais directors, 2002. gada – ideju ģenerators. Kopš 2006. gada februāra radošais directors veikalā – noliktavā DEPO Mājai, dārzam, remontam.
Lektordarbs: 1998/99 g. - kurss Tiesnešu apmācības centrā – “Ievads PR un žurnālistikā”. 2001.g. 5. aprīlī – semināra “Mana reklāmas valoda” vad., apmācību un PR firmā “Trivium”. 2002. jūlijs – Latviešu literatūras kurss Vidzemes augstskolas vasaras universitātē. Kopš 2006.02. – lektors atvijas Kultūras akadēmijas Dramaturģijas 3. kursā “Reklāmas dramaturģija”.
Rakstnieku Savienības biedrs kopš 1994. gada. Pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnālā “Liesma” (Nr. 11) 1988. gadā . Raksta dzeju, prozu, komponē dziesmas, raksta dziesmu tekstus. Autors spēlē ģitāru un ir daudzu savu dziesmu izpildītājs. Andris Akmentiņš piedalījies vairākos projektos - Baibas Kranātes soloprojekts “Ar vasaras krāsu uz spārniem” – dziesmu tekstu un 3 dziesmu mūzikas autors, “Platforma Records”, 2001. Dziesmu teksti Leļļu teātra izrādei “Zanzibāras lidojums”, 2000. g.; dziesmu teksti A. Miltiņa bērnu uzvedumam “Ieskandini Rīgu” Rīgas 800 svinībās 2001.g. augustā. Teksta autors leļļu seriālam “Žacis un Raimonts” Latvijas TV2 “Vakara Pasaciņā”, 2001-2002.TV seriāla “Tvīniji” atdzej. 2003/2004.
Dziesmu tekstu Valmieras drāmas teātra izrādei “Nezinītis” (2007).
Literāras prēmijas: Klāva Elsberga dzejas balva 1992. gadā, veicināšanas prēmija 2. žurnāla “Karogs” un R.Gerkena romānu konkursā (apm.1994), Izdevniecības “Preses Nams” 2000. gada prēmija par stāstu grāmatu (skat. 6. punktu). 2002. g. decembrī - ikgadējo Prozas lasījumu galvenā balva. .
Citi apbalvojumi: Reklāmas “Zelta Āmurs” par labāko radio reklāmu 1998. gadā. Cicerona balva par labāko sociālo reklāmu Latvijā 2001.g. (CSDD akcija “Izglāb draugu”), Sudraba āmurs 2004 tiešā pasta sūtījumu kategorijā. 2006 Summit International Awards – sudraba medaļa par netradicionālo PR akciju “Dziesmu diena” IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Andra Akmentiņa dzeja tulkota angļu, somu, zviedru, dāņu valodās. Autors tulko darbus no angļu valodas.

Par sevi

Temperaments man liedz koncentrēties tikai uz literāru darbību. Esmu arī kaislīgs makšķernieks un ģitārists, daudz ceļoju pa Latviju. Alūksnes puse ir mana sapņu zeme un spēka avots, protams, gada lielākais un iedvesmojošākais pasākums ir Alūksnes Kapu svētki. Diemžēl pašlaik biežāk esmu sastopams vagojam Alūksnes ezeru. Tas ir blakus Lielajiem kapiem, uz kurieni pārcēlies vairums manu draudzeņu no bērnības pastnieka gaitām. Šogad arī vecmamma – Erna Akmentiņa. Tad es iedomājos, tikko teiktais nevar būt tiesa, vecmammas un sirsnīgo, veco novada cilvēku joprojām ir tik daudz visā apkārtnē – viņu klātbūtne un gaišās domas ir tepat, apkārt mums, un paldies Dievam.
Dzeja dzīvo lasītājos, bet piedzimst uz papīra – un uz papīra nonāk pie lasītājiem. Var jau bojāt acis pie datora, tomēr īstā smarža ir paņemt rokās grāmatu, pieskarties tās gludajai virsmai, ielocīt lappusi, pakošļāt grāmatas stūri, aizdot grāmatu draugam, pazaudēt to aiz skapja vai pat apliet ar zaptsūdeni, bet galvenais - izlasīt, jo tagad grāmata pieder jums.
Jūs ziniet, kāpēc cilvēki raksta? Tāpēc, ka viņi nemīl daudz runāt, bet rakstot iespējams labāk izpausties.
Par Alūksnes pusi domāju labāk, nekā droši vien ir patiesībā. Kā par bērnības pusi. Tā ir mana sapņu zeme. Nekas ļauns te neķeras klāt. Es to neievēroju un tas nolīst „gar spārniem”. Nogriežoties no Pleskavas šosejas, es sāku justies kā mājās un kā jau mājās, te varu atpūsties un te nāk spēki klāt.

Darbi

1. Trīs brāļi: vēsturisks stāsts bērniem, 2001.
2. Maigi gari rīti: dzejoļi, 2001.
3. Siltāks kā asara: trīs skumji stāsti, 2000.
4. Spēka meklēšana: dzeja, 1992.
5. Māja: dzejoļi, 1992.
Daudz publikāciju dažādos preses izdevumos. Ir iestrādes jauniem darbiem. Autors strādā arī kā tulkotājs.
 
un es gribu būt vadītājs
tam autobusam no rīgas
smaidīt kā apkārt pauguri ceļas un plīst
un Pleskavas šoseja iztaisnojas kā stīga
un redzamas visas vietas
kur Latvijā lietus līst
 
un es gribu būt vadītājs
tam autobusam no rīgas
kad tas no Pleskavas ceļa
zūd tumsā un cilpas met
vērot kā koku sejās
ēnas met smaidīgas švīkas
vērot caur priekšējo stiklu
kā tuvojas Alūksne.
 

Andra Akmentiņa lielā aizraušanās ir makšķerēšana

Andra Akmentiņa lielā aizraušanās ir makšķerēšana

Dzejnieks atpūtas brīdī

Dzejnieks atpūtas brīdī  

Meklēt Akmentiņš Andris katalogā.

<<<Atgriezties pie novadnieku saraksta

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.