Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Novadnieku datubāze

Lapa Draugos Twitter RSS RSS

Vīksna Vita

Biogrāfija

Vīksna VitaRakstniece un žurnāliste Vita Vīksna (dz. Ziediņa, prec. Cīrule) dzimusi 1935. gada 11. augustā Valkas apriņķa Annas ciemā (tagad Alūksnes rajona Annas pagasta) „Kadilās”. Vita Vīksna nāk no radošas un talantīgas ģimenes. Tēvs Jūlijs Ziediņš bijis Nacionālās operas solists, tēvabrālis – rakstnieks Alfrēds Ziediņš. No tēvamātes Doras Daces Dārtas Ziediņas Vitai sīkstums, spēks, izturība un dzīvesgudrība.
Mācījusies E. Glika Alūksnes septiņgadīgajā skolā, kur aizrautīgi darbojusies skolas jauno novadpētnieku pulciņā. 1953. gadā beigusi Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumu, ieguvusi agronomes diplomu, strādājusi par agronomi Viesītes, vēlāk Alūksnes MTS. Pēc tam studējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, Vissavienības augstākajā neklātienes partijas skolā. Sākot ar 1957.gada novembri, sāk strādāt par līdzstrādnieci avīzes "Padomju Alūksne" redakcijā, kur nostrādā četrus gadus. 1961.gada pavasarī sāk dzīvot un strādāt Valmierā. Strādā Valmieras rajona laikrakstā "Liesma". Seko darba gaitas laikrakstā „Cīņa”, Latvijas radio, televīzijā, laikrakstā „Rīgas Balss”. Pēc tam atgriezusies dzimtajā Alūksnes pusē un divus gadus pirms pensijas strādā vietējā laikrakstā „Malienas Ziņas”.
Kopš 1990. gada augusta pensionāre, dzīvo un kopj nelielu saimniecību no vecākiem mantotajā lauku viensētā Annas pagasta „Kadilās”.
Pirmie Vitas Vīksnas dzejoļi publicēti 1956. gadā. Pagaidām izdotas 5 grāmatas, dzejoļi lasāmi vairākos almanahos un antoloģijās. Krietni daudz publikāciju periodikā.
Dzejoļos, kas rakstīti klasiskās panta formās un verlibrā, uzsvērta liriskā varoņa tiekšanās pēc paliekošām ētiskām vērtībām, raksturīgs intīmo izjūtu sabalsojums ar dabas norisēm.
Vita Vīksna nav daudzrakstītāja, taču lasītāji ir pamanījuši viņas sacerējumu sirsnīgumu un patiesīgumu, domas skaidrību. Savu un citu autoru veikumu literatūrā vērtē vadoties no atziņas: „Nav jārunā gari, lai pasacītu daudz!”
Sabiedriskajās norisēs Vita Vīksna piedalās atturīgi. Lepojas ar meitu, dēlu, pieciem mazdēliem, vienu mazmeitu un vienu mazmazmeitiņu, kuri bieži apciemo savu mammu, vecmāmiņu, „sencīti”, palīdz smagākos darbos un materiāli. Vita Vīksna ražīgi turpina literāro darbību, ir iestrādes jaunām grāmatām.
Diemžēl laiks ir nepielūdzams. 2010. gada 4. februāra puteņos smagas slimības skarta mūžībā aiziet literāte, žurnāliste, savas dzimtās puses patriote Vita Vīksna.

Par sevi

Esmu dzimusi vecajos, labajos Ulmaņlaikos (1935.), Lauvas zvaigznāja bērns. Piemīt visi Lauvām raksturīgie būtības plusi un mīnusi.
Augu darbīgā un pārtikušā zemnieku ģimenē šepat, Annas pagasta „Kadilās”, kur vecāki Marianna un Jūlijs Ziediņi kopa 30 hektārus zemītes. Darba netrūka ne lielam, ne mazam, pārticības arī nē, līdz pārmaiņu viesuļi visu to samala melnos putekļos.
Dzimtajā viensētā atgriezos pēc daudziem gadiem; kopš aiziešanas pensijā spēku un iespēju robežās te saimniekoju, vaļas brīžos rakstu, galvenokārt prozu, ir bijuši panākumi īso stāstu konkursos.
Vidējo izglītību guvu Stāmerienas tehnikumā, tur 1953. gadā saņemto agronomes diplomu atkalpoju dažādos kolhozu iekārtas amatos un darbos. Nevaru apgalvot, ka tie četri gadi būtu bijuši labākie manā mūžā…
Vēlāk neklātienes studijās absolvēju Latvijas Valsts universitāti (1965.), specialitāte – žurnālistika.
Darba mūža lielāko daļu nostrādāju žurnālistikā: mazajās avīzēs Alūksnē un Valmierā, līdz „ierakstījos” „Cīņā”; pārcēla uz Latvijas radiofonu, pēcāk uz Valsts televīziju. Bet mana sūtība – nevis runātais vai „rādītais” vārds, bet gan rakstītais, laikam tādēļ bija lemts algas beidzamo desmitgadi atkal kalpot avīzēm („Rīgas Balss”, „Malienas Ziņas”). Tagad ar sūru sirdi apzinos, ka manas literārās spējas ilgstoši tika kalpinātas apšaubāmu patiesību sludināšanai.
Uzaudzināju meitu un dēlu, lepojos ar sešiem mazbērniem un mazmazmeitiņu.
Kopš agriem gadiem paticis sacerēt. Dzejoļi lasāmi krājumos „Manas baravikas” un „Zemes zaļā laime”, prozas un dzejas kopkrājumos „Pirmā pilsēta” un „Cerības atgriešanās”, Latviešu dzejas antoloģijā, tematiskajās antoloģijās „Mātei”, „Es dziesmu dzirdēju no bērzu birzs”, „Apcirkņi”, krājumā „Pār deviņi novadiņi”, samērā daudz publikāciju periodikā. 2007. gadā izdotā grāmata „Cildinājums” ir veltījums dzimtajai pusei un tās jaukajiem cilvēkiem.
Kaut arī mana mūža asie zigzagi ar lielu atklātību izklāstīti līdzšinējos „rakstu darbos”, vēl ne tuvu nav pasacīts viss. Ceru, ka šo to vēl pagūšu…

Darbi

1. Cildinājums: atmiņas un tēlojumi, 2007.
2. Cerības atgriešanās: dzejoļu un īsprozas kopkrājums, 1995.
3. Pirmā pilsēta: apraksti un tēlojumi, 1975.
4. Zemes zaļā laime: dzeja, 1974.
5. Manas baravikas: dzeja, 1969.
Pirmie dzejoļi publicēti 1956. gadā. Autores dzejoļi lasāmi vairākos almanahos un antoloģijās. Daudz publikāciju dažādos preses izdevumos.

Alūksnei

Ezers, dārzi, namu raibais klāsts.
Kluso ielu putekļainās smiltis…
Tu man, Alūksne, kā vienkāršs stāsts,
Kuru lasot sirdij silti silti.
 
Devi atmiņas, kas nesairst
Daudzu gadu steidzīgajās vēdās,
Dziļi tavās ietvēs iemīts ir
Pirmais prieks un pirmās lielās bēdas.
 
Skolas gadu sapņi klusi šalc
Jāņkalniņa svinīgajās priedēs,
Tavu ķiršu ziedu maigums balts
Visu mūžu manās domās ziedēs.
 

Grāmatas Cildinājums atvēršanas svētkos 2007. gada 10. augustā Alūksnes pilsētas bibliotēkā

Grāmatas Cildinājums atvēršanas svētkos 2007. gada 10. augustā Alūksnes pilsētas bibliotēkā  

Dzejniece lasa savus dzejoļus pie  Kalāču klētiņas kārtējā Eduarda Veidenbauma piemiņas pēcpusdienā, 1970. gada maijā

Dzejniece lasa savus dzejoļus pie  Kalāču klētiņas kārtējā Eduarda Veidenbauma piemiņas pēcpusdienā, 1970. gada maijā

Vita savulaik pratusi un arī vēl tagad prot reizēm būt šķelmīga... Šķiet, 1969. gada vasara; kādā Cēsu piepilsētas pļaviņā pozējot vietējās avīzītes fotokorespondentei Ilgai Lie

Vita savulaik pratusi un arī vēl tagad prot reizēm būt šķelmīga... Šķiet, 1969. gada vasara; kādā Cēsu piepilsētas pļaviņā pozējot vietējās avīzītes fotokorespondentei.

Vitas Vīksnas vecāki Marianna Ziediņa, dzimusi Egle, zemniece, bet visu mūžu pašdarbības gleznotāja, un tēvs Jūlijs Ziediņš, zemnieks, bet savulaik Nacionālās operas solists (bas

Vitas Vīksnas vecāki Marianna Ziediņa, dzimusi Egle, zemniece, bet visu mūžu pašdarbības gleznotāja, un tēvs Jūlijs Ziediņš, zemnieks.

Meklēt Vīksna Vita katalogā.

<<<Atgriezties pie novadnieku saraksta

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.