Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Novadnieku datubāze

Lapa Draugos Twitter RSS RSS

Ievednieks Māris

Biogrāfija

Ievednieks MārisLiterāts, Alūksnes Tautas teātra „Slieksnis” aktieris un lielisks pavārs Māris Ievednieks dzimis 1949. gada 29. martā Tomskas apgabala Parabeļskas rajona Čigaras ciemā, kur ģimene izsūtīta tā gada 25. martā. Pēc 7 gadiem atgriežas Latvijā, mācās Annas pamatskolā, Talsu vidusskolā. Apgūst pavāra profesiju. Atgriežas vecāku dzimtajā Alūksnes pusē pēc daudziem gadiem – 70.gadu otrajā pusē. Kādu laiku Māris strādā par pavāru restorānā „Alūksne”. Trīs reizes devies strādāt par pavāru uz neskartajām zemēm.
Viena no Māra mīļākajām nodarbēm ir teātra spēlēšana. Pirmo - Tomāta lomu nospēlējis jau skolas laikā. Nopietnāka iepazīšanās ar aktiermākslu sākusies Talsu Tautas teātrī. Liktenīgā sastapšanās ar režisoru Uldi Sedlenieku notikusi pēc atgriešanās Alūksnē. Māris saka: „Reiz Uldis uzaicināja atnākt uz teātri. Domāju: aiziešu un apskatīšos. Apskatījos, paliku un tiku pie galvenajām lomām. Spēlēju mīlētājus. Tas nekas, ka mans deguns tāds jocīgs”. Alūksnes Tautas teātrī Māris Ievednieks ir nospēlējis daudzas ļoti nozīmīgas lomas lugās - Aleksandra Vampilova „Provinces anekdotēs”, Balfura Ferbera „Uzmanību, jaunība!”, Rūdolfa Blaumaņa „Brīnumzālītē”, Anšlava Eglīša „Bezkaunīgie veči”, Leldes Stumbres „Roze”, Dž. Patrika „Dīvainā misis Sevidža”, K. Finna „Annas kļūda”, E. Vetemā „Vakariņas pieciem” un citās.
1997.gadā Alūksnes Tautas teātrī „Slieksnis” režisors Uldis Sedlenieks veido Māra dzejas iestudējumu „Bet klauni palika…”. Viena no jaunākajām lomām ir Mamā – Papā Aināra Zelča lugas „Kokakvass” iestudējumā.
Māris joprojām dzīvo Alūksnē, aktīvi piedalās pilsētas kultūras dzīves veidošanā. Māris Ievednieks ir aktīvs Alūksnes rajona literātu kluba „Ezerlāse” dalībnieks. Viņaprāt, kluba „Ezerlāse” biedru tikšanās reizēs vērtīgākā ir domu mijiedarbība, jo savu teikto Māris sadzird arī citu autoru dzejā. „Ezerlāses” literārā konsultante un vadītāja Kornēlija Apškrūma par Māri Ievednieku saka: „Mārim ir savs dzejas rokraksts un sava dzejas balss, un to nav iespējams sajaukt ar kādu citu. Salīdzinot ar pirmajiem dzejoļiem, ko viņš atsūtīja „Ezerlāsei”, izaugsme ir jūtama. Par to patiess prieks”.

Par sevi

Viens nodevīgs vārds, viens ķeksītis sarakstā, un atkal viena nevainīga ģimene ir ceļā uz Sibīriju. Tas bija 1949. gada 25. martā, bet jau šī paša gada 29. martā, tālā Tomskas apgabala Parabeļskas rajona Čigaras ciema slimnīciņā pieteicu sevi, savu esību mammai un tētim. Septiņus gadus labākos kumosiņus baudījis, glāstu siltumu izjutis, par Latviju neko nesapratis, ar ģimeni mēroju atpakaļceļu uz Dzimteni. Pamatskolas pirmās klases izgāju Annā, bet mācību gaitas beidzu Talsu vidusskolā. Turpmāk armijas laiks, pēc dienesta mācības Limbažu PTS, pavārskola Kaļiņingradā un tad jau bija jāmeklē sava vieta dzīvē. Apmēram divdesmit gadus strādāju par pavāru. Tajā laikā trīs reizes biju neskartajās zemēs – Kazahijā, Ukrainā, Krievijas vidienē.
Labi vai slikti, viegli vai grūti, tas ir mans, manas dzīves mērījums. Savam garīgajam piepildījumam esmu atradis grāmatas, teātri, puķes, dzīvo dabu un patiesus draugus dzīves krustceļos maldījušos, pareizo virzienu atradušos. Cenšos dzīvot ar optimismu prātā un sirdī.
Dzeja visu laiku manī ir bijusi kā sāpe, kā prieks un tad viņa arī ir izlauzusies kā patiesas bēdas, kā jauks smaids, un tas lai ir lasītāju vērtējumā - to pieņemt vai noraidīt. Negribu neko liekuļot, jo dzejā esmu es pats.
Nevajag teikt - dzejnieks, -
es tikai saulesstars pelēkā dienā,
Nevajag smīnēt - aktieris, -
es tikai laužos tavējā domā,
Nevajag teikt - lepnais, -
es tikai skūpstu atstāju tumsā,
Nevajag teikt - neveiksmei dzimis, -
varbūt vaina ir tavējā prātā:
Vēlos būt pareizais burts
īstajā vārdā.

Darbi

Mārim Ievedniekam darbi nav apkopoti un izdoti grāmatā. Daudz publikāciju preses izdevumos, īpaši laikraksta „Malienas Ziņas” literārajā lappusē „Ezerlāse”. Top arvien jauni dzejoļi, miniatūras, kuros atklājas Māra savdabīgā dzīves uztvere – darbi, kas rosina domāt, uzrunā un neatstāj vienaldzīgu.

Pilsētā snieg…

Sniega segu pārklājusi, baltu pārslu lakatus dāvājusi, siltas villainītes izdaļājusi, ziema uz Alūksni nāk. Te, kur skaistākās Latvijas egles, gadu nākamo sagaidīt.
Jaunais gads iesācies: no labām domām piedzimis, no veselības vēlējumiem atdzimis, no patiesības graudiem izraudzēts. Toties mēs paši ar izsalkušas zīles knābi pie svešu logu rūtīm klaudzinām, ar spožām raķeš’ gunīm sevi priecinām, ar solījumu trekniem vārdiem sevi apliecinām, bet ļaunākais – viens otram garām vienaldzīgi aizejam.
Kam prasīt atbildi?-
baltajam sniegam,
briestošajam asnam,
kaktusa ziedam
vai tavam smaidam?
Neziņas mākts, šaubu tirdīts, baltu sveci izdedzinājis un laimi tev novēlējis, gaidu brīnumu no tevis, no sevis, no dzīves nākotnē.
Manai Alūksnei balta piedošana paglabāta plaukstā,
Mirdz mana pilsēta valstī,
Manā Alūksnē snieg,
Dievs baltu svētību dod.
 

Mamā-Papā Aināra Zelča lugā Kokakvass

Mamā-Papā Aināra Zelča lugā Kokakvass

Romantiskās noskaņās mājās atpūtas brīdī

Romantiskās noskaņās mājās atpūtas brīdī

Vetemā lugā Vakariņas pieciem

Vetemā lugā Vakariņas pieciem

Meklēt Ievednieks Māris katalogā.

<<<Atgriezties pie novadnieku saraksta

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.